latvija varena!

Vārdi sakļauj aiz muguras rokas
Gar mūžības malu tu ej
Vieglāk kļūst izciest nopirktās mokas
Pats vien par sevi tu smej

Galvā mūžsenais vienums liek slēpties
Vien nāve mūs saliedēt spēj
Mīlas dzestrumā sirds tiecas tērpties
Jūtās, kas gļēvumu sēj

Pār lūpām savus sapņus tu vel
Ar darbiem vien laimi cel

Nesāc, nu, rāpot pār grūtību kalnu
Tiem nedari prieku, nedod sev kaunu
Nav jau vēl galā it viss, ko reiz sāki
Uzdrīksties elpot – necieties rātni

Bez tevis mums neiztikt – nav atrunām vietas
Cik reāls ir īstums, kas sāp?
Darāmā kārta šeit pieder pie lietas
Augstāk pēc pilnības kāp

Pār lūpām savus sapņus tu vel
Ar darbiem vien laimi cel

Latvija varena!